Sākot no Bēthovena un bezmaksas džeza līdz elektroniskai popmūzikai
15 gadu vecumā es nopelnīju savu pirmo naudu kā mūziķis kavergrupā, kas spēlēja dziesmas “Earth Wind and Fire” un “Chicago”. 19 gadu vecumā es sāku 20 gadu karjeru kā bezmaksas džeza mūziķis ar FMP leiblu Berlīnē.
Dažādu aizkaitinājumu dēļ, kas izrietēja no mulsinošās pēckara paaudzes bērnības, nevarēju rast pārliecību par savu iekšējo, emocionālo balsi, pabeidzu vācu valodas un muzikoloģijas studijas. Kad mūzikas darbi izgāja no rokām, es nolēmu padarīt mūziku par savu profesiju un sākt studēt Folkvangas mūzikas akadēmijā. Klasiskā grāds orķestra trompetes jomā šķita labākais risinājums.
Tomēr darbs dažādos simfoniskajos orķestros mani nevarēja iesildīt šim darbam. Pop, džezs un jaunā mūzika vairāk atbilda manai ziņkārībai. Kā labi apmācīts un ļoti mainīgs trompetists es kļuvu par pieprasītu brīvmākslinieku starptautiskajā mūzikas vidē. Neuzticība iekšējai balsij un radošajam ceļam lika man arvien vairāk kļūt par trompetistu, kurš aizraujoši, līdz aizraušanās pilnībā ļāvās veiksmes materiālistiskajai domāšanai.
Šīs pirmās muzikālās karjeras pēdējos 5 gados es veicu apmēram 300 koncertus gadā ar tādiem pazīstamiem ansambļiem kā „Musique Vivante”, „Ensemble Modern”, „Starlight Express”, „Schauspielhaus Bochum”, „Theatre Chaillot” un daudzi citi. Tad es pārslodzes dēļ sabruku un pēc rehabilitācijas pārkvalificējos par informācijas tehnologu, jo vairs nevarēju un nevēlējos klausīties mūziku.
Gaidāmā pensija man deva pamatu apkopot profesionālo dzīvi, un man vispār nepatika tas, ko redzēju. Kur bija pazuduši sapņi un emocijas? Profesionālā dzīve šķita kā čaula bez vērtības. Tāpēc es atgriezos pie sākuma un atzinu iespēju, kas tika piedāvāta augsti apmācītam mūziķim un informācijas tehnologam jaunajā mūzikas pasaulē ar elektroniskās mūzikas producēšanu. Un es to izmantoju.
Vairs nekādu kompromisu, nekādas kalpības, bet dzīvošana no emocijām, kuras gadiem ilgi bija nomāktas. Pārsteidzoši, ka izzuda arī pagājušo gadu pārbaudošās šaubas, jo man pirmo reizi mūžā darbs patika vispusīgi. Tā bija laimīga iekšējā bērna atgriešanās. Kāda brīnumaina sakritība lielā vecumā!