Dzimtā valoda un diskriminācija
Patiesībā man pietiktu citu darāmā, bet šī tēma deg uz nagiem. Kā māksliniekam man galvenokārt būtu jārūpējas par savu mākslu. Jaunākajos gados tas bija grūts pasākums, kaut vai tāpēc, ka vajadzēja nodrošināt ienākumus. Tas nav mainījies, kad esat jaunas karjeras sākumā. Taču šodien obligātā pašreklāma tiek pievienota kā laikietilpīgs uzdevums.
Redaktori un kuratori, kas vēl bija uzrunājami agrākos laikos, arvien vairāk iesakņojas aiz veiksmes skaitļiem, kas jau būtu jāparāda pat kā jaunpienācēji. Atceros, ka uz iesniegumu presei, radio redaktoriem vai ierakstu kompānijām tika saņemta vismaz atbilde – un tas neko nemaksāja! Jāatzīst, ka īpaši mūzikas biznesā “lūgumrakstu iesniedzēju” skaits ir pieaudzis, pateicoties digitālās mūzikas producēšanas iespējām. Šis ir kļuvis par plaukstošu pašreklāmas platformu tirgu (pat grāmatu tirgū).
Nu ir kā ir! Tomēr var atzīmēt, ka līdz ar to līdzsvara slieksnis virzās arvien vairāk atpakaļ. Un tad ir vēl viens efekts, kas daudziem paliek nepamanīts un kļūst par strupceļu – mākslinieka kultūras izcelsme un dzimtā valoda. Tas tiešām nav nekas jauns, un vecāki mūziķi atcerēsies pretestību tam, ko toreiz sauca par "angloamerikāņu kultūras imperiālismu". Francijā un Kanādā tika ieviestas obligātas radio kvotas vietējiem mūziķiem. Arī citās valstīs pieauga pretestība angļu valodas popmūzikas dominēšanai.
Šajā jomā lietas ir kļuvušas satraucoši klusas. Tas notiek, neskatoties uz to, ka pārsvars ir pieaudzis, nevis samazinājies. Mūsdienās televīzijas tiešraidē nekavējoties tiek pārraidīti Amerikas Oskaru vai Grammy balvu formāti. Tas viss ir pietiekami satraucoši māksliniekiem, kas nerunā angliski, taču ir vēl viena notikumi, kas notiek uzmanības ēnā un kam ir vēl nopietnāka ietekme uz pašreklāmu.
Acīmredzot vācu, franču un citas kultūras guļ pašreklāmas evolūcijā. Ir šokējoši maz mārketinga piedāvājumu, kas vērsti uz Eiropu (protams, kā vācietim, tas ir mans novērojums). Protams, starptautiskie formāti (Submithub, Spotify u.c.) ir atvērti visā pasaulē, taču vispārējā ievirze neapzināti nepārprotami ir vērsta uz angļu valodu. Es minēšu piemēru.
Kad 2019. gadā sāku savu otro mākslinieka karjeru mūzikas biznesā, es diezgan neapzināti un nejauši izvēlējos angļu valodu kā saziņas valodu un (ja iespējams) dziesmu tekstus. Tas lielā mērā bija saistīts ar manu iepriekšējo starptautisko darbu kā džeza trompetistam. Angļu valoda jau labu laiku ir bijusi globālā “lingua franca”. Un arī mans mārketings bez problēmām nokļuva starptautiskajā tirgū. Jau ar pirmajām dziesmām varēju sasniegt straumēšanas skaitļus ap 100,000 20 – kā iesācējs pēc vairāk nekā XNUMX gadu mākslinieka pārtraukuma!
2022. gadā es izdevu dažas grāmatas vācu valodā un sapratu, ka dzimtajā valodā varu izteikties daudz detalizētāk – par ko nav brīnums. Tātad no tā laika es rakstīju arī vācu dziesmu vārdus. Jau savas vēlās karjeras sākumā es paklupu pār simtiem man pilnīgi nezināmu popmūzikas žanru. Pēc 3 gadiem es beidzot biju iedzīvojies, kas bija svarīgi mārketingam, kas bija ļoti atkarīgs no algoritmiem. Tagad es atradu pareizos atskaņošanas sarakstus, kas arvien labāk sasniedz manu starptautisko auditoriju.
Man bija skaidrs, ka šī auditorija ievērojami samazināsies ar dziesmu tekstiem vācu valodā, taču arī vairāk nekā 100 miljoni potenciālo klausītāju ir pietiekami, ja ņem vērā noteikti augstāko dziesmu tekstu māksliniecisko kvalitāti manā dzimtajā valodā. Tagad meklēju atbilstošos žanrus un paliku bez vārdiem. Mārketinga platformas piedāvā žanrus kā nolaižamo izvēlni – protams, angļu valodā. Izņemot “Deutschpop”, tur nebija daudz ko atrast, un attiecīgie atskaņošanas saraksti bija vairāk orientēti uz vācu šlāgeriem. Sarežģītākiem vācu dziesmu tekstiem bija arī kaste ar hip-hop un malas žanriem. Kaut kas līdzīgs “Alternatīvam” acīmredzot nebija paredzēts vāciski runājošiem māksliniekiem.
Kad es meklēju piemērotus veicināšanas pakalpojumu sniedzējus vāciski runājošai auditorijai, es biju apstulbis. Tūkstošiem un tūkstošiem reklāmas aģentūru gandrīz neviena nav specializējusies uz vāciski runājošo auditoriju. Noteikums bija šāds: "Visi saprot angļu valodu, un šeit ir jāpelna nauda visā pasaulē." Pārsteidzoši, pat vācu kuratori bez komentāriem piekrita šim spriedumam. Domāju, ka kolēģi citās Eiropas valstīs jutīsies līdzīgi. Šķiet, ka angloamerikāņu garšas mašīna dominē visā digitālajā tirgū, un pat Eiropas uzņēmumi (Spotify ir zviedru valoda, Deezer ir franču valoda utt.) nevar atrast spēku (vai gribu?) tam pretoties.
Protams, arī Vācija ir radījusi zvaigznes, bet es nerunāju par varoņiem, kuri izveidoja savu karjeru ar klubu un koncertu starpniecību. Digitālais tirgus ir atsevišķs tirgus, un tas ir vienīgais, kas gūst ieņēmumus, kas nav balstīti tikai uz neveiksmīgu darbu. Pat ar saviem Vācijas tituliem es sasniedzu vairāk fanu ASV nekā Vācijā. Kas ir nepareiza izsekošana? Vai tiešām mēs esam tikai ASV vasaļi, kā vienmēr baidījās pēckara paaudze? Draudzība ir laba, bet pazemīgā atkarība vienkārši ir nepatīkama. Ja mēs, eiropieši, iegūstam dažas drupatas no Amerikas mūzikas tirgus, tas nav nekāds kompensācijas fakts, ka vietējais mūzikas tirgus joprojām ir slēgts lielo darījumu ziņā. Šeit nav neviena, ko vainot, un amerikāņu strādīgums tirgos ir iespaidīgs, taču tas rūgti garšo uz eiropiešu mēles. Es pat negribu zināt, kā tas garšo afrikāņu vai citās valodās.
Atruna: es neesmu nacionālists, un man nav problēmu ar citām kultūrām, un es ar prieku runāju angliski starptautiskajā saziņā, bet mani sadusmo, ja mani neziņā diskriminē attiecībā uz to, no kurienes es nāku. un kādā valodā es runāju – pat ja tā ir tikai nolaidība. Mani ļoti satriec tas, ka pat manā valstī radiostacijas gandrīz pilnībā ignorē vācu dziesmas. Ir pēdējais laiks debates atsākt.
Citāts:
Vācijas oficiālo 100. gada oficiālo spēļu topu top 2022 nav neviena nosaukuma vācu valodā.
BVMI priekšsēdētājs Dr. Florian Drücke kritizē faktu, ka 100. gada oficiālo Vācijas ētera spēļu topu Top 2022 nav atrodams neviens nosaukums vācu valodā, tādējādi uzstādot jaunu negatīvu rekordu tendencei, uz kuru nozare ir norādījusi jau gadiem ilgi. . Vienlaikus pētījums liecina, ka klausīto žanru daudzveidība, tajā skaitā arī vācu valodas mūzika, joprojām ir liela. Taču radiostaciju mūzikas piedāvājumā tas nav atspoguļots.
“Vācu radio 100 visbiežāk atskaņoto nosaukumu vidū nav nevienas dziesmas vācu valodā, kā liecina Oficiālais Vācijas Airplay Charts 2022, ko BVMI vārdā noteikusi MusicTrace. Tas ir jauns zemākais rādītājs pēc pieciem 2021. gadā un sešiem 2020. gadā. Tas, ka dziesmām vācu valodā nav īpaši liela loma radio, nav jauna parādība, un nozare gadu gaitā ir daudzkārt pievērsusies un kritizējusi to. Mūsuprāt, stacijas ar vietējo repertuāru varētu sevi identificēt un arī atstāt savu zīmi klausītāju vidū,” asociācijas paziņojumā presei citēts Dr. “No otras puses, ir arī jābūt skaidram, ka mēs šeit ļoti rūpīgi skatīsimies pašreizējās debatēs par sabiedriskās apraides nākotni un pieprasīsim kultūras misiju, ko nepilda starptautiskā repertuāra lielā rotācija. Pietiek ar ieskatu Vācijas oficiālajā albumā un singlu topos, lai parādītu, ka vācu valodā rakstītie mākslinieki ir ļoti novērtēti un pieprasīti šajā valstī, un tie attiecīgi jāatspoguļo radio,” turpina Drūke, brīdinot, ka politiķiem nevajadzētu skatīties. prom no šī jautājuma. > Avots: https://www.radionews.de/bvmi-kritisiert-geringen-anteil-deutschsprachiger-titel-im-radio/
Citāta beigas